Šī karte parāda Eiropas atkarību no Krievijas gāzes

Whakamātauhia Ta Maatau Taputapu Mo Te Whakakore I Nga Raru

Pat pēc MH17 avārijas Eiropa ir lēni ieviesusi jaunas sankcijas Krievijai par tās līdzdalību Ukrainas krīzē, īpaši attiecībā uz enerģijas eksportu, kas veido tik milzīgu Krievijas ekonomikas daļu.

Šī Eiropas gāzes vadu karte, no The Economist , palīdz izskaidrot, kāpēc:

Eiropa_gāze

Eiropa joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes. Vācija, kas, iespējams, ir ietekmīgākā dalībniece Eiropas Savienībā, 2012. gadā ieguva 37 procentus no savas gāzes no Krievijas. Eiropas Savienība kopumā 24% gāzes izmantoja no Krievijas eksporta.

Vācijas paļaušanās uz Krievijas gāzi ir viens no iemesliem, kāpēc, kā skaidro Vox pārstāvis Mets Iglesiass, Eiropai ir grūti piekrist jaunām sankcijām. Apvienotā Karaliste, kas neimportē Krievijas gāzi, vēlas noteikt sankcijas Krievijas gāzes eksportam. Vācija tam nepiekrīt, dodot priekšroku militārā eksporta aizliegumam no Eiropas. Francija, kas uzņem Krievijas gāzi (bet mazāk nekā Vācija) un plāno Krievijai pārdot flotes kuģus, drīzāk Apvienotajai Karalistei konfiscētu Londonā glabātos Krievijas aktīvus. Visas šīs nesaskaņas starp lielākajām Eiropas lielvarām ir novedušas pie lēnām, nekārtīgām sarunām.

Ironiski, ka Austrumeiropas valstis, kuras ir visvairāk atkarīgas no Krievijas gāzes eksporta, piemēram, Polija un Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva, mēdz būt vērienīgākas pret sankciju noteikšanu Krievijai, jo uzskata to par tiešāku draudu.

Problēmu vēl vairāk sarežģī Krievijas gāzes vadu atrašanās vieta. Kā redzams iepriekš redzamajā kartē, liela daļa no tā plūst caur Ukrainu. Ja konflikts tur pasliktināsies, pastāv iespēja, ka Krievija var justies spiesta slēgt cauruļvadus valstī, jo īpaši tāpēc, ka Ukraina jau ir miljardu parādi Krievijai pēc gāzes, ko tā ir darījusi arī agrāk. Krievija varētu pāriet uz citiem gāzes ceļiem, ja tā slēgs Ukrainas cauruļvadus, taču slēgšana joprojām var izrādīties graujoša un, iespējams, sagrābs Ukrainas ekonomiku kara laikā.

Laika gaitā Eiropa varētu atradināt sevi no Krievijas gāzes. Bet analītiķi ticu tas varētu aizņemt kādu laiku, jo neviens pašreizējais gāzes avots nav tik pieejams un lēts.

Eiropas ekonomika, tāpat kā liela daļa pasaules, šobrīd nav labākajā stāvoklī. Tāpēc nav pārsteigums, ka Eiropa ir piesardzīga attiecībā uz jebko, kas varētu kaitēt tās ekonomikai. Runājot par Krievijas sodīšanu, kontinents cenšas atrast veidu, kā paēst savu kūku un arī to apēst.